Latvijas iedzīvotāji neizvērtē riskus savam īpašumam

 

Garnadži apzog gan lepnus dzīvokļus un mājas, gan lauku mājas un pat dārza būdiņas. Neviens Latvijas iedzīvotājs nav pasargāts no zagļiem. Sevi no neparedzētiem izdevumiem var pasargāt apdrošinot savu īpašumu. Taču liela daļa cilvēku paši sedz visus izdevumus, kas radušies, ja īpašums apzagts vai ir sabojāta manta.

 

Apdrošināšanas sabiedrība BTA, lai izvērtētu noziedzības līmeni Latvijas pilsētās un iedzīvotāju gatavību pasargāt savu īpašumu, izveidoja Latvijas karti. Kartē ir salīdzināts izdarīto kriminālnoziegumu skaits saistībā ar iedzīvotāju īpašumu un BTA īpašuma apdrošināšanas polišu iegādes apjoms lielākajās mūsu valsts pilsētās. Noziegumu skaits vidēji par 22 % pārsniedz BTA apdrošināto nekustamo īpašumu skaitu.

 

Lielajās pilsētās iedzīvotāji īpašumu apdrošina biežāk, taču tik un tā apdrošināto īpašumu apjoms būtiski atpaliek no noziedzības rādītājiem, tā liecina BTA dati. Piemēram, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa dati liecina, ka pēc attiecīgajiem Krimināllikuma pantiem ierosinātas 3318 lietas, bet BTA izdotas 1191 īpašumu apdrošināšanas polises. Rēzeknē statistika fiksēti 2002 noziegumi, bet izdotas tikai 817 polises. Arī Jēkabpilī, Olainē, Aizkrauklē, Cēsīs, Limbažos, Dobelē, Valkā un citās pilsētās ir līdzīga noziegumu skaita un BTA izsniegto apdrošināšanas polišu attiecība. Bet Gulbenē, Liepājā, Ventspilī, Rīgā un Jūrmalā noziedzības un apdrošināto īpašumu skaits ir līdzvērtīgs.

 

Kā norāda BTA pārstāvis Renārs Duntavs, tad ir arī pozitīvas tendences – iedzīvotājiem pamazām, bet stabili pieaug interese par īpašuma apdrošināšanu. „Salīdzinot 2011. un 2010. gadu, parakstīto īpašuma apdrošināšanas polišu pieaugums sasniedza 10 procenti jeb 51,6 tūkstoši polišu. Pēc BTA datiem trešo personu prettiesiska rīcība ir otrais biežākais negadījumu iemesls ar īpašumiem un veido 13.65 procentus, taču īpašuma apdrošināšanas polišu skaits pretstatā noziedzības līmenim pilsētās norāda uz to, ka daļa cilvēku joprojām cer, ka ar viņu īpašumu nekas nenotiks, un nav gatavi šķirties no vidēji 20 līdz 40 latiem gadā, lai sevi pasargātu no finansiāliem zaudējumiem, tos atstājot sava apdrošinātāja ziņā. Ļoti bieži īpašumu apdrošina tad, ja ar to jau reiz ir noticis negadījums, vai tāds noticis kādam pazīstamam cilvēkam. Turpretī Eiropas praksē kopumā jau sen apdrošināto īpašumu skaits ir ievērojami lielāks par noziegumu skaitu.” Katram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu izvērtēt visus riskus, kas skar viņa īpašumu, arī to, kāds ir noziedzības līmenis pilsētā, kurā cilvēks dzīvo.