Latviski
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka pārbaužu rezultātā, Latvijas autoservisu darbībā ir konstatēti pārkāpumi – netiek veikti nodokļu aprēķini, kā arī netiek deklarēti saimnieciskās darbības ieņēmumi. Kā rezultātā, VID ir uzlicis par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, pretējā gadījumā solot uzsākt vērienīgus represīvus pasākumus. Vienlaikus atsevišķi remontuzņēmumu pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu, izskaust naudas
apriti apdrošināšanas jomā vispār, nosakot, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) autoīpašniekiem atlīdzību būtu iespējams saņemt tikai pakalpojuma formā, t.i., transportlīdzekļa remontu.
2011. gada rudenī stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kuri paredzēja, ka apdrošināšanas atlīdzību par transportlīdzeklim nodarītiem zaudējumiem auto īpašnieks var saņemt naudā bez PVN. Savukārt, ja autoīpašnieks patiešām ir veicis transportlīdzekļa remontu un spēj uzrādīt darījumu apliecinošus dokumentus, autoīpašniekam tiks atlīdzināta PVN summa. Šādi grozījumi, veicināja ne tikai plašāku remontpakalpojumu izmantošanu, novēršot CSNg iesaistītā transportlīdzekļa bojājumus, bet arī ļāva nodrošināt, ka ceļu satiksmē piedalās tehniskā kārtībā esošs un braukšanai drošs transportlīdzeklis. Būtiski arī, ka pateicoties apdrošinātāju un autoremontuzņēmuma veiktajiem norēķiniem, tiek nodrošināta nodokļu samaksa valstij.
„Mēs pilnībā atbalstām iniciatīvu sakārtot nozari, tomēr cīņā ar autoservisiem, kas nemaksā nodokļus vai kā citādi pārkāpj likumu, nevar iesaistīt patērētāju, un tā nevar būt dominējošāka par patērētāju tiesībām un to vēlmi izvēlēties, kad, kur un pie kā pakalpojumu pirkt. Ir arī daudz gadījumu, kad autoīpašniekam tomēr ir izdevīgāk izvēlēties naudas darījumus, nevis saņemt remonta pakalpojumus. Piemēram, gadījumos, kad autoīpašnieks, pēc CSNg ir nolēmis automašīnu pārdot, nenovēršot spēkrata vizuālos bojājumus. Neviens viņam šādu darbību nevar liegt. Tāpat mēdz būt situācijas, kad CSNg rezultātā automašīna ir pilnībā iznīcināta un nav izmantojama turpmākai ekspluatācijai. Saņemot atlīdzību naudā, autoīpašnieks var iegādāties citu spēkratu, nevis censties saremontēt lūzni, kurš būtu apdraudējums pašam, kā arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tādēļ iniciatīva par skaidras naudas darījumu ierobežošanu nav atbalstāma.”, skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Saskaņā ar LTAB datiem, saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2014.gada 6 mēnešos par transportlīdzekļu bojājumiem kopumā ir pieņemti 14 117 lēmumi par kopējo summu 11 689 857 Euro. Savukārt par
transportlīdzekļa bojāeju, šī gada pirmajos sešos mēnešos ir pieņemti 1 206 lēmumipar kopējo summu 2 152 637 Euro apmērā. (Raksts sagatavots izmantojot LTAB informāciju presei)
Piesakies OCTA SMS atgādinājumam un katram 20.uzdāvināsim polisi! Piesakies te!
Drošu un patīkamu ceļu!
ABC polise
