Latviski
Katru pavasari lielākos vai mazākos apmēros cilvēki dedzina pērnā gada zāli jeb kūlu. Iestājoties arvien siltākam laikam, ugunsdzēsējiem nākas doties dzēst aizvien vairāk kūlas ugunsgrēku. Svētdien kūla degusi no 10 līdz pat 40 hektāru platībā.
Diemžēl bieži vien kūlas dedzināšana izvēršas par traģēdiju – iet bojā gan cilvēki, gan dzīvnieki, nodeg īpašumi. Arī šogad kūlas ugunsgrēks prasījis dzīvību kādai sievietei Pļaviņu novadā. Nav zināms, vai sieviete bija kūlas dedzinātāja vai mēģināja dzēst ugunsgrēku. Savukārt Cēsu novadā kūlas ugunsgrēka dēļ kāda sieviete guvusi smagus rokas apdegumus. Pērnā gada zāles dedzināšanas dēļ nodegušas arī jau vairākas ēkas.
Daudzi savus īpašumus, protams, sakopj, bet neapzinīgu kaimiņu dēļ, kuri kūlu dedzina, var ciest arī sakopto lauku, pļavu un māju īpašnieki, jo uguns ir neprognozējams spēks.
Kā liecina informācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājas lapā, tad ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ikvienam ir pienākums nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Tāpat ir noteikums, ka ap ēkām jābūt 10 metru joslai, kas attīrīta no sausās zāles. Teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests, ja degusi kūla, zemes īpašniekiem samazina Eiropas Savienības maksājumus.
„Nelaime nenāk brēkdama,” – tā vēsta latviešu sakāmvārds. Uguns, kā arī citas dabas stihijas var nodarīt lielus postījumus. Viens no veidiem, kā pasargāt sevi no iespējamiem lieliem zaudējumiem nākotnē, ir iegādāties apdrošināšanas polisi, piemēram, apdrošinot savu īpašumu, apdrošināties pret nelaimes gadījumiem.
