Latviski
Apdrošināšanas sabiedrības Balta ir apkopojusi citu valstu pieredzi par kūlas dedzināšanu. Un izrādās, ka kūlu dedzina daudzās valstīs.
Mūsu kaimiņvalstī, Lietuvā, kūlu dedzina retāk nekā pirms trim gadiem, taču joprojām sodi ir mazi un vainīgos atrast grūti. Lai gan kūlas dedzināšanas problēma Lietuvā samazinās, tā atspoguļojas arī apdrošināšanas gadījumos. Piemēram, 2009. gadā pēc Lieldienu brīvdienām Baltas kolēģi Lietuvā saņēma 19 atlīdzību pieteikumus par ugunsgrēkiem, no kuriem daļa bija kūlas dedzināšanas izraisītas nelaimes. Tās bija radījušas lielus zaudējumus saimniecībām un īpašumiem.
Savukārt Polijā ir strauji samazinājies kūlas dedzināšanas gadījumi. Tas skaidrojams ar oriģinālo risinājumu pērno zāli pārvērst vērtīgā produkcijā. Zāli savāc ar kombainiem, kuri to smalcina, lai radītu kurināmo. Polijā pieaudzis pieprasījums arī pēc salmu kurināmā. Turklāt šajā valstī par kūlas dedzināšanu draud arests vai naudas sods.
Daudzās valstīs kūlas dedzināšanas niķi cenšas apturēt ar dažādiem noteikumiem. Piemēram, saulainajā Itālijā likums nosaka, ka pēc zāles nodedzināšanas uguns skarto lauku 5 gadus aizliegts izmantot lauksaimniecībā. Tomēr Itālijas centrālajos un dienvidu rajonos lauksaimnieki, lai veidotu vietu aitu ganībām, joprojām dedzina kokus un krūmājus.
Dānijā ir aizliegts dedzināts kūlu, taču ir izņēmumi. Lauksaimnieki drīkst dedzināt vecās salmu ķīpas. Tāpat atļauts dedzināt pērno zāli, ja zālei pēc tam atļauj ataugt visu nākamo sezonu. Privāto dārziņu īpašnieki dedzināt zāli var tikai lauku apvidos un noteiktos ziemas mēnešos.
Piemēram, Zviedrijā ir atļauts dedzināt pērno zāli lielās teritorijās, bet pirms tam obligāti par to jāziņo ugunsdzēsējiem. Taču konkrētas pašvaldības var noteikt aizliegumus.
Ar kūlas dedzināšanu cīnās arī Kanādā un Ķīnā. Kanāda velta lielas pūles, lai cīnītos ar mītu par kūlas dedzināšanas lietderīgumu. Taču, neskatoties uz bargajiem sodiem un sankcijām, cilvēki joprojām dedzina pērno zāli, īpaši izplatīta šī prakse ir nelielos lauku ciemos. Arī Ķīnā ir kūlas dedzināšanas aizliegums, taču arī šajā valstī zemnieku vidū vēl joprojām valda mīts par kūlas dedzināšanas devumu augsnes bagātināšanā.
