Latviski
Lieldienas un līdz ar to 4 brīvās dienas nu jau pavadītas, un cilvēki atgriežas ierastajā dzīves ritmā, taču dažiem cilvēkiem Lieldienas nesušas nepatīkamas ziņas. Apdrošināšanas sabiedrība BTA 9.aprīlī saņēma 16 klientu atlīdzības pieteikumus īpašuma apdrošināšanā, jo, atgriežoties mājās pēc svētkiem, šie klienti sastapās ar nepieciešamību veikt remontu savos mājokļos. Bija plīsuši ūdensvadi vai kanalizācijas caurules, kā arī kaimiņu dēļ tika bojāts dzīvoklis, kā arī lietas, kas atradās šajā dzīvoklī.
BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece stāsta, ka pēc svētkiem tiek saņemts salīdzinoši daudz pieteikumu dažādos apdrošināšanas veidos. Liela daļa no pieteikumiem ir saistīti ar īpašuma bojājumiem. I.Rijniece saka, ka šogad ir neparasti daudz pieteikumu, un tas varētu būt saistīts ar to, ka bija garas brīvdienas un ka cilvēki ņēma arī atvaļinājumus, lai dotos ārpus valsts.
„Ņemot vērā, cik daudz pieteikumu esam saņēmuši vienas dienas laikā, domāju, ka tos turpināsim saņemt vēl visu nedēļu. Noplūdēm, kas ir neapšaubāms līderis pēc apdrošināšanas pieteikumu skaita, seko gadījumi, kad īpašums cieš no trešo personu prettiesiskas darbības jeb zādzībām. Tādu ir 13,6 % no visiem apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem. Trešajā vietā ir dabas stihiju postījumi un tikai 6,5 % no visiem 2011. gadā saņemtajiem apdrošināšanas pieteikumiem bija saistīti ar ugunsgrēkiem. Turklāt lielākoties šādus pieteikumus saņemam rudens periodā, pirms Ziemassvētkiem un pavasarī,” informē I.Rijniece.
Kā liecina šīs apdrošināšanas kompānijas pagājušā gada statistikas dati, tad 59 procenti visu negadījumu, kas notiek tieši nekustamo īpašumu apdrošināšanas sektorā, ir saistīti ar šķidruma vai tvaika noplūdi. Pārsvarā tādi negadījumi, kad plīst kanalizācijas vai ūdens caurules, notiek daudzdzīvokļu namos. Visvairāk šādiem negadījumiem pakļauti iedzīvotāji, kuri dzīvo vecās (lielākoties Hruščova vai Staļina laiku) mājās. Šādās mājās ir novecojusi gan ūdens, gan kanalizācijas sistēmas.
Cilvēki, iegādājoties apdrošināšanas polises, kā galveno izvēlas apdrošināšanu pret uguns nelaimēm. Tad seko šķidruma un tvaika noplūde, kā arī dabas stihiju postījumi. Tāpat apdrošina pret trešo personu prettiesisku darbību un elektroniskajiem riskiem.
Šobrīd parādās arī tendence, ka aizvien vairāk cilvēku, kad pērk īpašuma apdrošināšanu, iegādājas arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (CTA). Tas tāpēc, ka iedzīvotāji vēlas pasargāt sevi no neparedzētiem izdevumiem arī tad, ja gadījies nejauši sabojāt kāda cita īpašumu.
Kopumā cilvēki pēdējos gados arvien vairāk iegādājas īpašuma apdrošināšanu. Ja salīdzina pērno gadu ar 2010. gadu, tad pagājušajā gadā BTA īpašuma apdrošināšanā bruto prēmijas parakstīja par summu 3,9 miljoni latu. Tas ir par 6 % vairāk nekā pērn. Vislielākais pieaugums parakstītajās īpašuma apdrošināšanas prēmijās ir vērojams Gulbenē un Salaspilī.
I.Rijniece stāsta, ka cilvēki gatavi izvēlēties arī papildu riskus, piemēram, mantas apdrošināšanu, kas atrodas viņu dzīvesvietā. „Parasti, ja negadījums ir noticis, īpašuma atjaunošanai ir jātērē ļoti daudz līdzekļu, un ne visiem ir iespējas segt izdevumus par īpašuma atjaunošanu uzreiz un pilnā apmērā. Šo problēmu atrisina apdrošināšana, jo gada prēmija, kas jāmaksā par apdrošināšanas polisi, ir niecīga salīdzinājumā ar iespējamiem izdevumiem īpašuma bojājuma vai zuduma gadījumā. Piemēram, pērn BTA izmaksāja teju 22 000 Ls lielu atlīdzību par ugunsgrēkā pilnīgi nodegušu māju Daugavpilī, un tādu gadījumu nav maz, ” saka I.Rijniece.
Atkarībā no tā, vai apdrošināts tiek dzīvoklis vai māja, īpašuma apdrošināšana var izmaksāt no 20 līdz 70 latiem. Turpretī zaudējumi, ja kaut kas notiek, mēdz būt krietni lielāki. Piemēram, ugunsgrēks dzīvoklī varētu tā īpašniekam radīt apmēram 25 000 latu lielus zaudējumus, bet nodegusi māja vismaz 100 000 latu. Zagļu ielaušanās rezultātā zaudējumi varētu pārsniegt 10 000 latus, bet, ja uz mājas jumta uzkritis koks – pat līdz 30 000 latu lielus zaudējumus.
