Latviski
Ņemot vērā, ka arī šis pavasaris atnācis ar straujām laikapstākļu maiņām – te spoži spīd saule, te lietus līst aumaļām, te atkal puteņo un pūš brāzmains vējš, apdrošinātāji iesaka parūpēties par savu un sava īpašuma drošību.
Kā liecina apdrošinātāju pieredze, spēcīga vēja un vētru laikā visbiežāk postījumi tiek nodarīti tieši nekustamajiem īpašumiem. To apliecina arī Renāra Duntava, BTA Īpašuma riska parakstītāja, teiktais: „Mūsu pieredze liecina, ka visbiežāk vētras laikā cieš māju, to piebūvju vai saimniecības ēku jumti. Tie tiek norauti, kā arī nereti tiek izsisti ēku logi un siltumnīcu stikli. Tāpat nereti esam saņēmuši pieteikumus par nelaimes gadījumiem, kad cilvēks vētras laikā guvis traumu no sitiena ar kādu stiprā vēja pārvietotu priekšmetu.”
Pieredze liecina, ka cilvēki diezgan vieglprātīgi attiecas pret meteorologu brīdinājumiem par vētru tuvošanos un savlaicīgi nenodrošinās pret iespējamām postījumiem, ko tā var nodarīt. Tādēļ, lai pasargātu sevi un savu īpašumu no iespējamiem vētras radītiem postījumiem, apdrošinātāji iesaka:
- savlaicīgi parūpēties par savu īpašumu:
- nostiprinot vai novācot priekšmetus no pagalma, balkona utt., lai vēja brāzmās tos nevarētu pacelt, tādējādi radot draudus apkārtējai videi (izsist logu vai siltumnīcu stiklus, savainot garāmgājējus u.tml.), kā arī pārbaudīt vai pie mājas ārsienas un uz nama jumta esošie priekšmeti (puķu podi, karoga masti, antenas utt.) ir kārtīgi nostiprināti;
- ja ēku tuvumā aug koki vai košumkrūmi, jau laikus nozāģēt sausos zarus, tāpat arī, jānozāģē pats koks, ja pastāv risks, ka tas varētu neizturēt vētru.
- aizvērt logus, durvis un lūkas, bet gadījumā, ja no īpašuma nākas evakuēties, tad to atstājot, jāatceras arī durvis aizslēgt;
- vētras laikā bez īpašas vajadzības nevajadzētu doties ārpus mājas, kā arī nevajadzētu vest ārā mājdzīvniekus;
- atrodoties telpās, nevajadzētu stāvēt logu tuvumā, jo blakus augošo koku zari vai citi vētras nesti priekšmeti var izsist logu un radīt traumas;
- jāņem vērā, ka vētras laikā var rasties elektroenerģijas padeves pārrāvums, tādēļ vajadzētu nodrošināties ar kabatas lukturīti vai svecēm (tās, lai neizceltos ugunsgrēks, nedrīkst atstāt bez uzraudzības), kā arī radiouztvērējā laikus jābūt ievietotām baterijām. Lai savlaicīgi saņemtu papildus informāciju radiouztvērēju vētras laikā vēlams atstāt ieslēgtu;
- mobilajam telefonam jābūt uzlādētam, lai nepieciešamības gadījumā varētu sazvanīt operatīvos dienestus;
- ieteicams nodrošināties ar ūdens un pārtikas rezervēm;
- ja tomēr vētras laikā nākas būt ārpus mājas:
- jāizvairās no vietām, kur aug vientuļi koki,
- nevajadzētu stāvēt zem elektropārvades līnijām, celtniecības sastatnēm, dažādiem reklāmas vai paziņojumu dēļiem,
- nevajadzētu lietot lietussargu, jo tie apgrūtina redzamību, pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus;
- iela jāšķērso uzmanīgi, jo vētru bieži vien pavada lietus, kas savukārt pasliktina autovadītāju redzamību,
- nevajadzētu atrasties uz moliem un atklātu ūdenstilpņu tuvumā
- atrodoties klajā laukā, ieteicams atrast vietu, kur patverties, piemēram, grāvi vai ieplaku. Ja tādas nav, tad spēcīgu vēja brāzmu gadījumā jānoguļas zemē;
- atrodoties uz ūdens, jāmēģina nokļūt krastā. Spēcīga vēja gadījumā var patverties zem krastā izvilkta, apgāztas laivas;
- atrodoties mežā, ieteicams iet dziļāk biezoknī, jo tur koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un ir mazāks risks tikt savainotam zem lūstošiem kokiem vai zariem.
Gadījumā, ja vētras laikā tomēr notikusi nelaime (pārrauti vadi, nogāzušies koki utt.), pirmkārt, jau jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruņa numuru 112. Tad par notikušo nelaimes gadījumu informējiet savu apdrošinātāju un piesakiet atlīdzību. ABC polise komanda atgādina, ka konsultācijas, kā rīkoties, var saņemt, zvanot uz klientu atbalsta tālruni 22001020.
