Latviski
Arvien vairāk cilvēku kā pārvietošanās līdzekli izvēlas velosipēdu, jo braukt ar riteni sanāk lētāk nekā braukt ar sabiedrisko transportu, turklāt braukšana ar velosipēdu noteikti nāk par labu veselībai. Līdz ar to cilvēki velosipēdu izmanto ne tikai savā brīvajā laikā, bet arī kā transportlīdzekli, lai dotos uz darbu. Piemēram, Rīgā riteņbraucēji ir 8% no visiem satiksmes dalībniekiem.
Taču, sākoties aktīvajai velosezonai, notiek arī daudz negadījumu, kuros cieš velosipēdisti. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem pērn mūsu valstī bojā gāja 14 velosipēdisti, cietuši – 209. Šajā gadā nāvējošas traumas guvuši 4, bet 9 velosipēdisti savainoti. Piedaloties ceļu satiksmē, uzmanīgiem un vienam pret otru iecietīgiem jābūt gan pašiem velosipēdistiem, gan autovadītājiem. Tāpat velosipēdistiem jāatceras, ka arī viņi ir ceļu satiksmes dalībnieki, kuriem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.
Liela nozīme ir arī drošai braukšanai. Šobrīd CSDD izstrādā jaunu velosatiksmes organizēšanas standartu, kas atvieglos veloceliņu un velosipēdistu satiksmes plānošanu. Standarts varētu stāties spēkā jau šogad. Standartā būs ieteikumi, kā būvēt veloceliņus vai veidot velosatiksmes joslas jau esošajā satiksmes infrastruktūrā. Būs dažādi varianti gan lauku reģioniem, gan pilsētām, stāsta CSDD Ceļu drošības audita daļas priekšnieks Ziedonis Lazda.
Pilsētplānotājs un veloaktīvists Toms Kokins uzskata, ka būtu jāpārņem citu valstu pieredze, kad ielās veido rekomendējamās velojoslas, tas nozīmētu, ka daļu no jau esošajām braukšanas joslām atvēl velosipēdistiem. Pēc aprēķiniem šādu joslu izveidošana varētu izmaksāt 300 tūkstošus latu. Kā problēmu T.Kokins norāda to, ka galvaspilsētā jau esošie veloceliņi beidzas pie centra, bet pašā Rīgas centrā velosatiksme ir vāji organizēta.
Šogad Rīgas dome plāno turpināt velonovietņu izvietošanu pilsētā. Velonovietnes būs jau maijā. Tāpat ir plānots mainīt noteikumus, kas aizliedza sabiedriskajā transportā pārvadāt velosipēdus bez iepakojuma.
