Latviski
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par2013. gadā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu liecina, ka Latvijāir vairāki reģioni, kuros statistiski daudzas reizes biežāk kā pārējā Latvijasteritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli. AnalizējotCSNg datus vairāku gadu griezumā, nākas secināt, ka bēdīgā statistika turpinās,jo jau ceturto gadu pēc kārtas, Latgales reģionā tiek visvairāk izraisītas avārijasar transportlīdzekļiem, kuriem nav OCTA, vadošajā trijniekā ierindojoties:Rēzeknes, Krāslavas un Jēkabpils rajoniem.Jau daudzus gadus LTAB apkopo informāciju par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāktiek izraisīti CSNg bez spēkā esošas OCTA, vienlaikus, analizējot izraisītonegadījumu intensitāti, un mainību pa gadiem, izkristalizējot tā saucamos „melnos”punktus Latvijas kartē.Analizējot datus vairāku gadu garumā redzams, ka, lai gan neapdrošinātoautoīpašnieku skaits Latvijā nav liels, tie ir mazāk par 2 %, no gada uz gadu atkārtojasviena un tā pati situācija. Latvijā ir reģioni, kuros neapdrošināti transportlīdzekļuīpašnieki vai vadītāji divas vai trīs reizes biežāk izraisa avārijas nekā vidēji citāsLatvijas vietās (skat.CSNg karti). Turklāt gadu no gada, nemainīga saglabājas jauiepriekšējos gados vērojamā tendence – skaita ziņā daudz transportlīdzekļu, kuriemnav OCTA, izraisītas avārijas notiek Latgales reģionā.
Salīdzinājumam, 2011. gadā visbiežāk bez OCTA avārijas tika izraisītas Alūksnes,Jēkabpils un Ludzas rajonos. Savukārt 2012. gadā, vadošajā trijniekā ierindojāsRēzeknes, Daugavpils un Ludzas rajoni. Taču pērnajā gadā, top trīs vietās atkal iriekļuvusi Rēzekne, Jēkabpils un kā jaunpienācēju var uzskatīt Krāslavu.„Analizējot datus par pēdējiem gadiem, redzams, ka Latgales reģionā nav vērojaminekādi būtiski uzlabojumi. Rajoni mainās savā starpā, taču no vietām, kurās ir augstsneapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars neizkrīt, dominējot no gadauz gadu. No vienas puses tas ir saistīts ar ceļu satiksmes intensitāti konkrētajās vietās,piemēram, ārpus pilsētām biežāk CSNg notiek tajās vietās, caur kurām iet lielasautomaģistrāles, taču no otras puses, vienu un to pašu vietu dominēšana Latvijas„melnajā kartē” liecina par tendenciozitāti un iespējams paaugstinātu bīstamībukonkrētajās vietās, kas nozīmē, ka atbildīgajām institūcijām būtu japievēršpastiprināta uzmanība, lai mazinātu CSNg riska draudus”, informē LTAB valdespriekšsēdētājs Juris Stengrevics.Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, nemainīga ir arī tendence, ka pilsētāstransportlīdzekļu, kuru īpašnieki nav apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību,izraisītu avāriju īpatsvars ir mazāks nekā novados. Savukārt Rīgā un Rīgas rajonā,kurā ir vērojama vislielākā transportlīdzekļu plūsma, kā arī reģistrētotransportlīdzekļu skaits, neapdrošināto spēkratu izraisīto avāriju īpatsvars nepārsniedz1 – 2 % robežu, turpretim Latgales reģionā tas svārstās robežās no 2 – 6,4%.„Saskaņā ar OCTA likumu, cietušajiem atlīdzības par neapdrošināta auto izraisītiemceļu satiksmes negadījumiem tiek izmaksātas no OCTA Garantijas fonda. Pēc kāizmaksātās atlīdzības no vainīgā transportlīdzekļa vadītāja vai juridiskā īpašnieka tiekatgūtas regresa ceļā. Tāpēc maldīgs ir uzskats, ka autoīpašniekam vai vadītājam nebūsjāātbild par avārijas rezultātā radītajām sekām. Vainīgajai pusei būs ne tikai jāsedzvisi zaudējumi, bet arī apdrošinot savu civiltiesisko atbildību turpmāk visticamāknāksies maksāt dārgāk, jo būs sabojāta apdrošināšanas vēsture un autoīpašnieks būsierindots paaugstinātā riska klasē”, informē Juris Stengrevics.Saskaņā ar LTAB statistiku, 2013. gadā kopā notikuši 353 CSNg, kuri izraisīti artransportlīdzekļiem bez OCTA, un kopumā par šiem negadījumiem cietušie noGarantijas fonda saņēmuši zaudējumu atlīdzības gandrīz 383 tūkstošu eiro apmērā.
Drošu un patīkamu ceļu!
ABC polise
