Plūdi šajā pavasarī varētu būt mazāki

Šobrīd Latvijā sācies pavasaris, sniega sega manāma vairs tikai dažviet. Tā kā saule silda arvien vairāk, tad sāk kust arī ledus ūdenstilpnēs. Iespējams, ka šajā gadā lielo upju tuvumā dzīvojošos, neskars plaši plūdi. Tomēr tie, kuri dzīvo mazo un netīrīto ūdenstilpņu tuvumā, varētu plūdus piedzīvot.

Šobrīd sinoptiķi prognozē, ka tuvākajās dienās Latvijas upēs turpināsies paaugstināties ūdens līmenis.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta atlīdzinājusi šī gada pavasarī plūdu radītos postījumus jau vairāk nekā 3000 latu vērtībā. „Pašlaik laika apstākļi ir atbilstoši, lai iedzīvotājiem būtu iespējams izvairīties no plūdiem un paliem – dienā saule kausē ledu, un vējš kaltē sniegotās teritorijas, bet naktī viegli piesalst, tāpēc plūdu risks ir zems. Visticamāk, ir iespējama mazu un lokālu ūdenstilpņu pārplūšana, ko visvairāk veicina to netīrīšana, bebru aizsprosti un ledus kārta. Lai arī paredzams, ka pieteikto atlīdzību apjoms vēl pieaugs, visticamāk, ka šopavasar pēdējo gadu plūdu radīto zaudējumu apmērs paliks nepārspēts,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Visdramatiskākā situācija ar plūdu radītajiem zaudējumiem bija 2010.gadā, kad plūdi no marta vidus līdz aprīļa vidum bija visā mūsu valsts teritorijā. 2010. gadā apdrošināšanas sabiedrība Balta klientiem atlīdzībās izmaksāja apmēram 231 700 latus. Lielākais zaudējums tika nodarīts kādai privātmājai Lielupes krastā. Šī mājokļa remontam, kā arī iedzīves bojājumu kompensācijā tika izmaksāti apmēram 38 000 lati. Pagājušajā gadā bija mazāki plūdi postījumi, aktīvākajā plūdu periodā no aprīļa līdz maija sākumam atlīdzībās tika izmaksāti aptuveni 75 000 lati.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš stāsta, ka atbildīgie dienesti un iestādes iespējamajiem šī pavasara plūdiem ir gatavi. Ir apzinātas arī vietas, kuras ir apdraudētākas.

„Taču pēdējo gadu pieredze liecina, ka pavasara plūdi var sākties vietās, kur līdz šim ēkas nebija applūdušas. Visbiežāk cilvēki, kuri jau sen dzīvo plūdu apdraudētajās teritorijās, zina, kā rīkoties, un spēj atbilstoši rīkoties plūdu draudu gadījumā. Savukārt ēku īpašnieki, kuri savus mājokļus pie ūdenstilpnēm uzcēluši nesen, šādās situācijās jūtas bezpalīdzīgi, jo nepārzina dabas untumus,” informē O.Āboliņš.

Pērnā gada pavasarī VUGD devās uz 113 izsaukumiem saistībā ar plūdiem vai paliem. Cilvēku evakuācija no applūstošām dzīvojamām mājām pērn tika veikta četras reizes. Diemžēl aizvadītajā gadā plūdos bija arī viens bojāgājušais.